LU Kamerorķestris

LU Kamerorķestris

Aija Putniņa, Tamāra Černišova 

P!K! simfoniskā orķestra darbības periods

1935. gadā tika dibināts Prezidiju Konventa (P!K!) simfoniskais orķestris¹³. Pats P!K! ir Latvijas Universitātes (LU) studentu korporāciju augstākais pārvaldes orgāns, kurā apvienojās ne tikai latviešu, bet arī cittautiešu studentu korporācijas. Orķestra atklāšanas koncerta pirmo daļu vadīja docents  Leonīds Slaucītājs (1899–1971), kurš kā orķestra diriģents darbojās laika posmā no 1935. līdz 1940. gadam. Atklāšanas koncerta pirmajā daļā orķestris atskaņoja Mocarta "Titus" un Fr. Šūberta simfonijas pirmo daļu h-mollā. Koncertā piedalījās arī P!K! vīru koris, kas uzstājās kopā ar jaundibināto orķestri. P!K! simfoniskais orķestris parādīja ļoti labu sniegumu un viesa cerības uz izciliem sasniegumiem, taču orķestra dalībniekiem vēl bija jāuzlabo sava saspēle un profesionālās spējas.¹² Koncertu apmeklēja Valsts prezidents Alberts Kviesis, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, Izglītības ministrs Augusts Tentelis, citi ministri, kā arī LU rektors Jūlijs Auškāps un citi viesi.¹³ Universitātes rektors orķestrim novēlēja: "No tautas un zemes tas izaudzis, lai tautai un zemei tas atdod savu ziedu krāšņumu. Dievs, svētī Latviju!".¹² P!K! simfoniskā orķestra atklāšanas koncertā gūtie ienākumi tika ziedoti LU ērģeļu fondam. Kopš dibināšanas brīža P!K! simfoniskais orķestris uzstājās katru gadu, sniedzot saviem klausītājiem daudzveidīgus priekšnesumus. Orķestrī tā pirmajos pastāvēšanas gados darbojās daudzi profesionāli mūziķi, kas strādāja arī tā laika labākajos Latvijas orķestros. Šajā laika posmā tika akcentēta diriģenta Leonīda Vīgnera aizrautība un stingrā roka, kas spēja noturēt orķestri formā.¹⁶ Savos koncertos orķestris bieži uzstājās kopā ar kādu no universitātes paspārnē darbojošos kori, piemēram, P!K vīru kori. Pirmajos pastāvēšanas gados simfonisko orķestri atsevišķos koncertos diriģēja arī diriģenti Teodors Kalniņš, Leonīds Vīgners un Bruno Skulte. Taču, neskatoties uz panākumiem, jau pastāvēšanas sākumā orķestris saskārās ar nestabilitāti sastāvā, kas sagādāja dažādas grūtības tā darbībā, mūzikas izvēlē; bieži dažās instrumentu grupās bija jāmeklē spēlētāji no citām mūzikas apvienībām.¹⁷ 1940. gada 17. jūnijā Latvijas teritorijā iebruka Padomju Savienības karaspēks, un 1940. gada 13. jūlijā padomju okupācijas vara slēdza korporācijas un viņu filistru biedrības, konfiscējot to mantu. Līdz ar korporāciju un P!K! darbības pārtraukšanu tika likvidēts arī P!K! simfoniskais orķestris.¹³


LVU Simfoniskā orķestra laiks

Latvijas Valsts Universitātes (LVU) (tagad – Latvijas Universitāte (LU)) sastāvā  simfoniskais orķestris izveidots vairākkārt. Tas pēc Otrā Pasaules kara pirmo reizi atjaunots 1946. gadā, taču 50. gadu beigās tika likvidēts. Otro reizi simfoniskais orķestris LVU tika  atjaunots 1970. gadā un aktīvi darbojās divus gadus. Nākamā atjaunošanās notika 1978. gadā, taču jau 1980. gadā tas tika pārveidots par LVU Kamerorķestri (tagad – LU Kamerorķestris).


LVU Simfoniskais orķestris no 1946. līdz 1958. gadam

Simfoniskais orķestris atsāka savu darbību Latvijas Valsts Universitātē (LVU) 1946. gadā. Atjaunoto simfonisko orķestri vadīja diriģents Kārlis Pūķis, un tā sastāvā darbojās mākslinieki Elfrīda Pakule, Rūdolfs Bērziņš, Aleksandrs Daškovs un citi.⁹ Pirmajā LVU simfoniskā orķestra koncertā, kas norisinājās 1949. gada 22. decembrī, klavieres spēlēja mūziķis Hermanis Brauns. Savu otro koncertu orķestris sniedza jau 1947. gadā, taču pēc tā tika saņemts aizrādījums par to, ka simfoniskais orķestris savā repertuārā nav iekļāvis padomju autoru darbus.¹⁴ Savukārt 1950. gadā LVU simfoniskais orķestris klausītājus iepriecināja jau 4 koncertos. Diemžēl tas savos koncertos mēdza atkārtot programmu, neizpildot jaunus skaņdarbus.¹⁹ LVU simfoniskā orķestra sastāvā pēc tā atjaunošanas darbojās arī  Universitātes mācībspēki – docenti J. Čudars un J. Engelsons.⁶ 1951. gadā LVU simfoniskais orķestris savu repertuāru jau bija papildinājis ar jauniem skaņdarbiem. Orķestra attīstībā lielu ieguldījumu ir sniedzis diriģents Kārlis Pūķis, taču tā darbībā vēl joprojām bija problēmas ar dalībnieku sastāvu. 50. gadu sākumā orķestrī trūka labu stīgu instrumentu spēlētāju, un bija jūtams pūšamo instrumentu pārsvars.⁸ 1952. gadā orķestra vadība tika uzticēta diriģentam Rihardam Glāzupam, taču kolektīvam joprojām pietrūka dalībnieku, un daļa no instrumentiem, piemēram, oboja, fagots un citi, nebija pārstāvēti.¹ Turklāt orķestrī trūka disciplīnas, un, neskatoties uz regulāri rīkotajiem mēģinājumiem, spēlētāji tos bieži neapmeklēja. Taču, par spīti grūtībām, simfoniskais orķestris 1952. gadā sagatavoja jaunu koncerta programmu, kurā tika iekļauti padomju, krievu un latviešu komponistu darbi.² LVU simfoniskais orķestris turpināja piedzīvot dažādus sarežģījumus arī 1953. un 1954. gadā. Orķestrim bija nepieciešami jauni dalībnieki, mūziķiem bija cītīgāk jāapmeklē mēģinājumi un labāk jāapgūst izvēlētais repertuārs. 1954. gadā orķestra darbības uzlabošanai tika piesaistīti pedagogi no Emīla Dārziņa mūzikas skolas, taču, tāpat kā iepriekšējos gados, bija nepieciešams lielāks atbalsts no universitātes sabiedriskās organizācijas.³ 1954. gadā tika piesaistīti pedagogi no mūzikas skolas, un simfonisko orķestri sāka vadīt diriģents Jānis Hunchens. Jaunā diriģenta vadībā sniegtais pirmais koncerts tika raksturots kā nozīmīgs sasniegums, jo ir uzlabots orķestra muzikālais sniegums.⁷ Tomēr, neskatoties uz orķestra vadības izmaiņām un jaunu instrumentu iegādi, simfoniskais orķestris turpināja piedzīvot iepriekšējās grūtības. Tam joprojām trūka jaunu dalībnieku, savukārt esošie dalībnieki orķestra darbībā iesaistījās maz. 1955. gadā avīzē "Padomju Students" tiek norādīts: "Faktiski stāvoklis tāds: ģenerāļu ir, armijas nav".⁴ 20. gs. 50. gados par LVU simfoniskā orķestra darbību pēdējās ziņas atrodamas 1958. gadā, kad tiek norādīts, ka LVU simfoniskais orķestris sadarbojas ar dažādiem LVU pašdarbības kolektīviem, koriem, drāmas teātri un citiem.²³


LVU Simfoniskais orķestris no 1970. līdz 1972. gadam

1970. gadā, pēc vairāk kā desmit gadiem, Universitātes aulā LVU simfoniskais orķestris uzstājās jaunā sastāvā, un to vadīja diriģents Daumants Gailis. Orķestris savu darbību atsāka 35 dalībnieku sastāvā, un tajā darbojās gan studenti, gan pasniedzēji; daļa orķestra dalībnieku mācījās un strādāja arī Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte).²¹ 1972. gadā LVU simfoniskais orķestris uzstājās kopā ar LVU jaukto kori "Juventus", ar kuru kopā bija iestudēta vācu komponista Karla Orfa kantāte "Carmina Burana". 1972. gads uzskatāms arī par pēdējo orķestra darbības gadu pēc tā atjaunošanas 1970. gadā.¹⁸  


LU kamerorķestra laiks

"Pēc ilga pārtraukuma pagājušā gada 1. decembrī atkal Universitātē ieskanējās orķestris".¹⁰ 1978. gadā orķestris atdzima no jauna, un tajā spēlēja gandrīz 50 dalībnieku. Orķestra diriģents Viesturs Gailis norādīja: "Tas ir pašdarbnieku orķestris, kurš eksistē galvenokārt tā dalībnieku entuziasma dēļ".¹⁰ Pirmo koncertu atjaunotais simfoniskais orķestris sniedza 1979. gada 11. maijā, uzstājoties kopā ar diriģenta Viestura Gaiļa vadīto sieviešu kori "Minjona".¹⁰ Taču jau 1980. gadā LVU simfoniskais orķestris pārtapa par LVU kamerorķestri.¹⁵ Definīcijā rodams skaidrojums, ka "Simfoniskais orķestris ir orķestris, ko veido stīgu instrumentu, koka un metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu grupas"²², savukārt "kamerorķestris ir neliela sastāva orķestris. Kamerorķestra pamatā stīgu instrumenti. Nereti iekļauts arī klavesīns un atsevišķi pūšamie instrumenti".⁵ LVU Kamerorķestris jau savā pirmajā pastāvēšanas gadā, t.i., 1980. gadā, ieguva Vissavienības klasiskās mūzikas festivāla laureāta titulu. Festivāls norisinājās no 30. oktobra līdz 2. novembrim Armēnijas PSR (tagad – Armēnijas Republika) galvaspilsētā Erevānā.¹¹ Kamerorķestra diriģentam Viesturam Gailim aizbraucot studēt uz Ļeņingradu (tagad – Sanktpēterburga), kolektīva vadību 1982. gadā pārņēma Guntis Kļaviņš. 1983. gadā LVU Kamerorķestrī darbojas 18 dalībnieku, kas reizi nedēļā satikās mēģinājumos.²⁰ 2007. gadā LU kamerorķestra vadību uzņēmās diriģents Valdis Butāns, bet kopš 2013. gada to vada diriģents Andris Gailis. "Sezonas laikā klausītāju vērtējumam tiek piedāvātas vismaz 3 dažādas programmas. Un, turpinot aizsāktās tradīcijas, orķestra repertuārs nemitīgi papildinās, aptverot pāri par 100 dažādu lielākas vai mazākas formas skaņdarbu, t.sk., vairākus pirmatskaņojumus. Tāpat LU Kamerorķestris aktīvi turpina sadarboties ar koriem un solistiem –  instrumentālistiem un vokālistiem".²⁴ Kopš atjaunošanas 1978. gadā kolektīvs visvairāk uzstājies LU Lielajā aulā un Mazajā aulā, taču ir bijuši koncerti arī Rīgas Meža internātskolas telpās, un ir muzicēts kopā ne tikai ar citiem LU radošajiem kolektīviem, bet arī ar Liepājas Pedagoģiskā institūta kori. LU kamerorķestris uzstājies gan pašu rīkotajos koncertos LU, Rīgas Latviešu biedrības namā, Sv. Pētera baznīcā un daudzviet citur, gan arī piedalījies dažādos LU rīkotajos pasākumos, piemēram, Ziemassvētku svinībās, agrāk rīkotajos pirmkursnieku vakaros u.tml. "Orķestrī galvenokārt spēlē amatieri, kas jaunībā gājuši mūzikas skolā un vēl joprojām saglabājuši vai no jauna atraduši vēlmi muzicēt. Te ir gan pasniedzēji, gan esošie, bijušie un topošie studenti, kas labprāt izvēlas daļu sava brīvā laika un enerģijas veltīt instrumentspēlei un kopā muzicēšanai".²⁴ 

LU Kamerorķestra CV

1935
Dibina Prezidija Konventa Simfonisko orķestri  1940
Likvidē Prezidija Konventa Simfonisko orķestri 1949
Darbību LVU atsāk Simfoniskais orķestris

1958
Darbību pārtrauc LVU Simfoniskais orķestris

1970
Atkārtoti dibina LVU Simfonisko orķestri 

1972
Darbību pārtrauc LVU Simfoniskais orķestris

1978
No jauna izveido LVU Simfonisko orķestri

1980
Kļūst par LVU Kamerorķestri

Mākslinieciskie vadītāji

1935–1940  
Leonīds Slaucītājs 1949–1952  
Kārlis Pūķis 1952–1954  
Rihards Glāzups 1954–1958  
Jānis Hunchens 1970–1972  
Daumants Gailis 1976–1982  
Viesturs Gailis 1982–2007  
Guntis Kļaviņš 2007–2013  
Valdis Butāns 2013–pašlaik  
Andris Gailis




¹_{Engelsons, J. LVU orķestri jaunā darbības posmā. Padomju Students, Nr.23, 1952, 4.lpp.}
²_{Engelsons, J. LVU simfoniskais orķestris. Padomju Students, Nr. 10, 1952, 4.lpp.}
³_{Jansons, O. Darba atskaitei tuvojoties. Padomju Students, Nr.9, 1954, 4.lpp.}
⁴_{Jansons, O. Viens no pabērniem. Padomju Students, Nr.13, 1955, 3.lpp.}
⁵_{Kamerorķestris. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca [tiešsaiste]. Rīga : Nacionālais Apgāds, 2002. [citēts 2013. gada 1. jūnijā]. Pieejams: http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kameror%C4%B7estris&id=944038&g=1}
⁶_{Kārkliņš, K. LVU simfoniskais orķestris. Padomju Students, Nr.23, 1951, 4.lpp.}
⁷_{Lācis, E. Augšanas iezīmes. Padomju Students, Nr.11, 1954, 3.lpp.}
⁸_{Lācis, E. LVU simfoniskais orķestris. Padomju Students, Nr.11, 1951, 4.lpp.}
⁹_{M, J. Svētdien LVU simfoniskā orķestra pirmais koncerts. Padomju Students, Nr.27, 1946, 3.lpp.}
¹⁰_{Miķelsone, M. Viestura Gaiļа jaunais auklējums. Padomju Students, Nr.28, 1979, 4.lpp.}
¹¹_{Orķestris – laureāts. Padomju Students, Nr.8, 1980, 4.lpp.}
¹²_{P!K! simfoniska orķestra atklāšanas koncerts. Latvijas Kareivis, Nr.287, 1935, 3.lpp.}
¹³_{P!K! Vēsture. Studentu korporāciju Prezidiju konvents [tiešsaiste]. Latvijas studentu korporāciju portāls, 2006. [citēts 2013. gada 1. jūnijā]. Pieejams: http://www.pk.lv/?cat=35&lang=lv}
¹⁴_{Pabērza, R. LVU simfoniskā orķestra koncerts. Padomju Students, Nr.23, 1947, 4.lpp.}
¹⁵_{Panākumi – pelnīti. Padomju Students, Nr.12, 1980, 2.lpp.}
¹⁶_{Prezidiju konventa orķestra koncertā. Brīvā Zeme, Nr.284, 1937, 12.lpp.}
¹⁷_{Prezidiju konventa simfoniskā orķestra koncerts. Rīts, Nr.93, 1939, 11.lpp.}
¹⁸_{Ritmane, S. „Carmina Burana” studentu izpildījumā. Padomju Jaunatne, Nr.94, 1972, 3.lpp.}
¹⁹_{Roze, J. Studentu simfoniskā orķestra koncerts. Padomju Jaunatne, Nr.217, 1950, 4.lpp.}
²⁰_{Rozenbergs, G. Kāpēc raud vijole?. Padomju Students, Nr.14, 1983, 4.lpp.}
²¹_{Simfoniska orķestra pirmais koncerts. Jaunais Inženieris, Nr.296, 1970, 4.lpp.}
²²_{Simfoniskais orķestris. Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca [tiešsaiste]. Rīga : Nacionālais Apgāds, 2002. [citēts 2013. gada 1. jūnijā]. Pieejams: http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=simfoniskais%20or%C4%B7estris&id=958091&&g=1}
²³_{Simfoniskais orķestris. Padomju Students, Nr.17, 1958, 4.lpp.}
²⁴_{Vēsture. LU kamerorķestris [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Universitāte, 2012. [citēts 2013. gada 29. maijā]. Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/kamerorkestris/vesture/}