Sieviešu koris "Minjona"

Sieviešu koris "Minjona"

Alise Ločmele, Kristīne Jarinovska

"Minjona" izveidota ar mērķi bagātināt Universitātes kultūras dzīvi un veicināt tās atpazīstamību. Turoties pie iedibinātajām tradīcijām un nopietni strādājot, koris allaž priecējis ar augstas kvalitātes skaņdarbiem un koncertprogrammām. Kolektīva dalībnieču skaits dažādos laika posmos bijis mainīgs, taču šobrīd tas pulcē vairāk kā trīsdesmit dziedātājas, kas iekšējā saziņā sevi dēvē par minnām. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Romāns Vanags, diriģentes un kormeistares – Evija Vanaga un Elīna Auziņa–Baiguševa, koncertmeistare – Ilze Dzērve.⁸


Pirmsākumi

Kora pirmsākumi meklējami 1974. gadā, kad meitenes aicinātas pieteikties dalībai Latvijas Valsts universitātes (LVU) sieviešu korī.¹² Jauno kolektīvu veidoja toreizējais Latvijas Valsts konservatorijas 1. kursa students, jauktā kora "Juventus" mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Daumanta Gaiļa dēls Viesturs Gailis. Pirmā noklausīšanās organizēta 1974. gada 24. decembrī, un uz to ieradās trīs LVU Ģeogrāfijas fakultātes studentes – Nellija, Aina un Laima. Pirmais mēģinājums 1975. gada 11. februārī pulcēja jau deviņas dziedātājas. Šo datumu atzīmē kā kora dibināšanas jeb dzimšanas dienu.¹⁷ Pirmā patstāvīgā kora uzstāšanās notika 1975. gada 1. jūnijā LVU aulā, svinot Bērnības svētkus.² Savukārt 1976. gada maijā turpat organizēts arī pirmais patstāvīgais koncerts.²⁰ Ieraksts kora dienasgrāmatā par šo notikumu vēsta: "Beidzot mūsu lielā diena pienākusi. Tikai tagad varam sākt spriest par to, kas mēs esam un kas mēs varam būt".¹⁷ Koncertprogramma bija samērā plaša – kopumā sešpadsmit skaņdarbi, tostarp arī tautasdziesmas, piemēram, "Stāvēju, dziedāju", "Upe nesa ozoliņu" un "Puiši jāja pieguļā". Šī paša gada rudenī kori uzaicināja televīzijā ierakstīt pirmo skaņu un video ierakstu, skatītāju vērtējumam nododot latviešu tautasdziesmas "Tumša nakte, zaļa zāle" un "Bēdu, manu lielu bēdu".¹⁷


Nosaukuma piešķiršana un kora darbība pēc tam

Ilgu laiku koris pastāvēja bez nosaukuma. 1977. gada 5. aprīlī tam piešķirts vārds – "Minjona"²², kas aizgūts no Johanna Volfganga fon Gētes darba "Vilhelma Meistara mācību gadi" varones Minjonas.  Šāda izvēle saistīta ar Daumanta Gaiļa ietekmi, kas pamatoti saukts par "gan Melngaiļa, gan Dārziņa diriģentu".³ Komisijai izvērtējot vārda atbilstību padomju ideoloģijai, nozīmīgs bijis Edgara Meļķīša skaidrojums ar Gētes darbiem mazāk pazīstamiem kolēģiem – "Minjona ir jauna, skaista un šarmanta sieviete". Kora dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Viesturs Gailis, izvēloties nosaukumu, uzsvēris, ka dziesmas liecinās par to, vai kolektīvs attaisnos piešķirto vārdu, tāpēc visu pastāvēšanas laiku koris centies piepildīt ar izvēlēto nosaukumu saistītās cerības. Vārda piešķiršanu meitenes, mākslinieciskā vadītāja rosinātas, ieskandināja Dziesmu svētku parkā jeb Viestura dārzā¹⁰, kur arī vēlāk mēdza doties svētku brīžos. Notikuma atcerei Viesturs Gailis kā veltījumu korim pārlika 1900. gadā komponēto Emīla Dārziņa jauktā kora dziesmu "Minjona"¹⁸ sieviešu korim. Tajā skan Johana Volfganga fon Gētes vārdi Rūdolfa Blaumaņa atdzejojumā. Skaņdarbs tiek uzskatīts par kora himnu.⁸ "Minjona" regulāri atbalsta augstskolu studentu kordiriģēšanas mākslas izkopšanu un pilnveidošanu, sevišķi sadarbojoties ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) studiju programmu īstenošanā. Tradīcija kalpot par akadēmiskās pilnveides kori aizsākta vēl 1979. gada 14. aprīlī, piedaloties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļas profesora vietas izpildītāja, LPSR Tautas skatuves mākslinieka Daumanta Gaiļa kordiriģēšanas klases V kursa studentu  – Vijas Klampes un Viestura Gaiļa – valsts eksāmenā–koncertā.²³ 1980. gada 30. un 31. maijs nozīmīgs ar "Minjonas" piecu gadu jubilejas atceres koncertiem LVU Lielajā aulā.¹ Pirmajā koncertā tika likts uzsvars uz Džovanni Batista Pergolēzi "Stabat Mater", bet otrajā – uz laikmetīgu latviešu komponistu darbu atskaņojumu.¹⁶ Ievērojamie mākslinieciskie sasniegumi un spilgtās koncertprogrammas jau tā paša gada rudenī korim nodrošināja Tautas kolektīva goda nosaukuma iegūšanu.¹⁸ "Minjonas" apaļās un pusapaļās jubilejas turpmāk atzīmētas Universitātes aulā. 2010. gadā koris nosvinēja jau 35. gadu jubileju. Svētku koncertprogrammā skanēja pasaules izcilāko komponistu darbi, kā arī notika sadziedāšanās ar tādiem sadraudzības koriem kā Nīcas vīru koris un Daugavpils kultūras centra vīru koris "Forte", un īpašajiem viesiem – instrumentālo grupu Kristapa Krievkalna vadībā un solistiem – Vinetu Elksni (kas, cita starpā,  "Minjonā" dziedājusi un akadēmiski pilnveidojusies) un Zigfrīdu Muktupāvelu.¹⁴


Koncertturnejas, kormūzikas konkursi un festivāli ārvalstīs un starptautiskās godalgas

1978. gadā "Minjona" pirmoreiz devās koncertēt ārpus Latvijas PSR republikas robežām – uz Ukrainas PSR, savukārt pirmais nopietnais koncertēšanas brauciens īstenots 1985. gadā, dodoties uz Bulgārijas TR, Dienvidslāvijas SFR un Rumānijas SR.⁶ Kopš šī laika koris regulāri koncertē ārvalstīs. Apceļota Eiropa, Āzija un pabūts pat otrpus okeānam – Amerikā. 1998. gadā "Minjona" pirmo reizi devās ilgstošā koncertturnejā uz ASV⁷, kur pāris nedēļu ietvaros sniedza koncertus Jaunanglijas un Mičiganas štatu pilsētās – augstskolās, baznīcās, latviešu kopu saieta vietās un citur. Koncertējot sniegts ieskats latviešu kultūrā un veidota sadarbība ar tās cienītājiem. 1991. gadā iegūts pirmais nozīmīgais starptautiskais novērtējums – Zelta diploms III Starptautiskajā Budapeštas koru konkursā. Apbalvojuma sakarā koris skanīgi nodēvēts par "Dziesmotās revolūcijas eksportpreci".²¹ Vēlākajos gados, piedaloties dažādos starptautiskos kormūzikas konkursos un festivālos, iegūtas arī citas godalgas. Svarīgākie starptautiskie novērtējumi kopš 2000. gada ir šādi:⁷ • 2000. gads  – 1. vieta XLVIII Starptautiskajā Polifoniskās mūzikas konkursā "Guido d'Arezzo" Areco (Itālija) • 2001. gads – 3. vieta XXX Starptautiskajā kormūzikas konkursā Tūrā (Francija) • 2002. gads – 2. vieta XVII Starptautiskajā universitāšu koru festivālā Pardubicē (Čehija) • 2004. gads – 2. vieta XXI Starptautiskajā koru konkursā "Béla Bartók" Debrecenā (Ungārija) • 2007. gads – 4. vieta X Starptautiskajā koru festivālā "Tallinn 2007" (Igaunija) • 2009. gads – 2. vieta XXXI Starptautiskajā maija koru konkursā "Prof. Georgi Dimitrov" Varnā (Bulgārija) • 2012. gads – Platīna godalga 1. Siņhai starptautiskajās koru meistarsacīkstēs Guandžou (Ķīna)


Dalība Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos

"Minjona" pirmo reizi Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos piedalījās 1977. gadā – XVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, kur Koru karos ieguva arī pirmās pakāpes diplomu un Vissavienības pašdarbības mākslas festivāla laureāta statusu.¹⁵ Kopš tā laika "Minjona" regulāri bijusi Vispārējo Dziesmu un Deju svētku dalībniece, kā arī izmatojusi iespēju sacensties Koru karos, kuros allaž gūtas atzinības. Arī pēdējo trīs svētku ietvaros plūkti lauri: 2003. gadā – 4. vieta, 2008. gadā – 2. vieta un diploms par labāko obligātās dziesmas "Aunu, aunu balti kājas" atskaņojumu⁷, bet 2013. gadā – 3. vieta⁵. Interesanti, ka XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos "Minjona", tāpat kā citi kori valstī, saņēmusi valsts finansējumu tautas tērpu izgatavošanai. Ilgstoši pārdomājot un apsverot atbilstošāko tērpu izvēli, "Minjona" nolēma tērpties Talsu tautas tērpā. To izveides procesā pievērsta liela uzmanība tērpu autentiskumam, ievērojot arī sīkas detaļas. Šuvējiem īstenojot smalko darbu, tautas tērpi kolektīvam bija pašūti pēc svētkiem. Arī šobrīd "Minjona", cenšoties turpināt iedibinātās tradīcijas, saglabā kora autentiskumu un tautisko tēlu.


Diskogrāfija

Starptautisko panākumu rosināts, kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Romāns Vanags 2001. gadā organizēja kora pirmā mūzikas kompaktdiska "Salve Regina" ierakstu.⁹ Vēlāk diskogrāfija papildināta ar vēl diviem ierakstiem – "Arvien vēl sirds" (2005. gads), kas, cita starpā, nominēts Latvijas Ierakstu gada balvai kategorijā "Akadēmiskās mūzikas albums 2005", un "O Salutaris Hostia" (2009. gads).⁸


Kora vadība

Desmit gadus kolektīvu vadīja tās dibinātājs Viesturs Gailis (līdz 1985. gadam). Tad sekoja īss periods Aivara Gaiļa (no 1985. līdz 1990. gadam ) un Sigvarda Kļavas (no 1990. līdz 1992. gadam) vadībā. Beidzot vairāk kā 20 gadus (no 1992. gada) kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Romāns Vanags. Nozīmīgs bijis arī daudzo izpalīgu ieguldījums. Kopš 1978. gada kora skanējumu bagātina koncertmeistare Ilze Dzērve, bet par muzicēšanas kvalitāti atbildīgas diriģentes un kormeistares – Evija Vanaga (kopš 2001. gada) un Elīna Auziņa-Baiguševa (kopš 2003. gada). Iepriekš savu ieguldījumu devuši arī Anda Lipska, Nellija Pagraba (bij. Demčenko), Olga Klindziņa, Inese Andersone, Ramona Jansone, Aivars Gailis, Ināra Barkāne, Aija Ozoliņa, Māris Īzaks, Ināra Freimane, Ārijs Šķepasts, Antra Purviņa, Marika Sēle.⁸


"Minjona" kā iedvesmas avots

Koris "Minjona" darbojies kā kora kustības veicinātājs, garīgās pilnveides līdzeklis, arī kā Latvijas Universitātes brīvās izvēles studiju kurss un sadarbības partneris tādām augstskolām kā JVLMA, gatavojot topošos mūziķus. Tādēļ neizbrīna, ka "Minjona" saista vairāku paaudžu ievērojamus Latvijas valsts, sabiedrības un kultūras darbiniekus, zinātniekus un radošo profesiju pārstāvjus. "Minjona" kalpojusi arī par iedvesmas avotu. Tai veltīta dzeja – Annas Rancānes dzejolis "Vēl pirms dziesmas kāda skaņa debesīs trīs" (1980), skaņdarbi, kā, piemēram, Jura Karlsona sacerētais à cappella sieviešu korim "Ora pro nobis... ", skaņdarbu pārlikumi, piemēram, Zigmāra Liepiņa dziesmas "Ķiršu lietus" pārlikums sieviešu korim; "Minjona" pat rosinājusi bijušo dziedātāju izveidot jaunu plūmju šķirni, kas nosaukta kora vārdā.

Sieviešu kora "Minjona" CV

1974
Pirmā balsu noklausīšanās

1975
Pirmais mēģinājums, ko uzskata par kora dibināšanas brīdi
Pirmā uzstāšanās Bērnības svētkos P. Stučkas LVU aulā

1976
Pirmais patstāvīgais koncerts P. Stučkas LVU aulā
Pirmais ieraksts televīzijā

1977
Piešķir nosaukumu "Minjona"
Pirmā dalība XVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos - iegūst I pakāpes diplomu un pirmā Vissavienības pašdarbības mākslas festivāla laureāta statusu

1978
Pirmo reizi koncertē ārpus Latvijas teritorijas - Ukrainas PSR

1980
Piešķir Tautas kolektīva goda nosaukumu

1982
Pirmā ārzemju koncertturneja - Bulgārijas TR, Dienvidslāvijas SFR un Rumānijas SR

1991
Zelta diploms III Starptautiskajā Budapeštas koru konkursā (Ungārija)

1998
Pirmā ilgstošā koncertturneja ASV

2000
1. vieta 48. Starptautiskajā polifoniskās mūzikas konkursā "Guido d'Arezzo Areco" (Itālija)

2001
Ieraksta pirmo mūzikas kompaktdisku "Salve Regina"
3. vieta XXX Starptautiskajā kormūzikas konkursā Tūrā (Francija)

2002
2. vieta XVII Starptautiskajā universitāšu koru festivālā Pardubicē (Čehija)

2003
4. vieta XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku Koru karos

2004
2. vieta XXI Starptautiskajā koru konkursā "Béla Bartók" Debrecenā (Ungārija)

2005
Mūzikas kompaktdisku "Arvien vēl sirds" izvirza Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai 2005 nominācijā "Akadēmiskās mūzikas albums"

2007
4. vieta X Starptautiskajā koru festivālā "Tallinn 2007" (Igaunija)

2008
2. vieta XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Koru karos - iegūst diplomu par labāko obligātās dziesmas "Aunu, aunu balti kājas" atskaņojumu

2009
2. vieta XXXI Starptautiskajā maija koru konkursā "Prof. Georgi Dimitrov" Varnā (Bulgārija)

2012
Platīna godalga I Siņhai Starptautiskajās koru meistarsacīkstēs Guandžou (Ķīna)

2013
3. vieta XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Koru karos
8. vieta pasaules sieviešu koru kopvērtējumā koru olimpiāžu rīkotāja "Interkultur" reitingā

Mākslinieciskie vadītāji

1975–1985
Viesturs Gailis

1985–1995
Aivars Gailis

1990–1992
Sigvards Kļava

1992–pašlaik
Romāns Vanags




¹_{5 gadu atcere LVU Lielajā aulā : LVU sieviešu koris Minjona : [koncertafiša]. [Rīga, 1980].}
²_{Brinkmane, I. Dāvāsim dziesmu. Padomju Students, Nr. 5 (1985., 17. okt.), 3. lpp.}
³_{Gailīte, Z. Daumanta Gaiļa dziesmu vainags. Māksla, Nr. 4 (1990., 1. maijs), 25. lpp.}
⁴_{INTERKULTUR World Rankings : February 2013[tiešsaiste]. [Vācija] : Interkultur, 2013. Pieejams: http://www.interkultur.com/leftnavi/world-rankings/}
⁵_{Jarinovska, K. Sieviešu koris "Minjona" Koru karos izcīna 3. vietu, šodien koncertēs Lielajā aulā [tiešsaiste]. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 2013. Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/28361/}
⁶_{Jonikāne, S. Viņas un dziesma. Padomju Students, Nr. 28–29 (1985., 4. maijs), 7. lpp.}
⁷_{Konkursi, festivāli, koncerttūres. Sieviešu kora "Minjona" mājaslapa [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Universitāte, 2012. Pieejams: http://www.minjona.lu.lv/kolektivs/konkursi/}
⁸_{Kora vēsture. Sieviešu kora "Minjona" mājaslapa [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Universitāte, 2012. Pieejams: http://www.minjona.lu.lv/kolektivs/}
⁹_{Korim "Minjona" iznāk pirmais kompaktdisks. Universitātes Avīze, Nr. 6 (2001., 20. novembris), 1. lpp.}
¹⁰_{Koris plusos un mīnusos (1976./1977) : [P. Stučkas LVU sieviešu kora "Minjona" dienasgrāmata]: [manuskripts]. [Rīga, 1976/1977].}
¹¹_{Koru karu rezultāti [tiešsaiste]. [Rīga] : XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, [2013]. Pieejams: http://www.dziesmusvetki.tv/lv/dalibniekiem/97/.}
¹²_{Lai balstiņas kopā skan! Padomju Students, Nr. 14 (1974., 19. decembris), 4. lpp.}
¹³_{Latvijas Valsts Universitātes sieviešu kora "Minjona" dienasgrāmata (1984./1985) : 2. daļa: [manuskripts]. [Rīga, 1984/1985].}
¹⁴_{LU Preses centrs. Sieviešu kora "Minjona" 35 gadu jubilejas koncerts [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Universitāte, 2012. [skatīts 2013. gada 16. septembrī]. Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/18761/}
¹⁵_{LVU sieviešu kora "Minjona" dienasgrāmata : 1978./1979. gads. : [manuskripts]. - [Rīga, 1978/1979].}
¹⁶_{Minjona : 5 gadu jubileju koncertu prospekts. [Rīga, 1980].}
¹⁷_{Minjona : hronika (11.02.1975. –19.03.1977.) : albums: [manuskripts]. [Rīga, 1975/1977].}
¹⁸_{Minjona. Mājas Viesa Mēnešraksts, Nr. 9 (1899., 1. septembris), 57. lpp.}
¹⁹_{Minjona. Padomju Students, Nr. 4 (1981., 27. augusts), 4.lpp.}
²⁰_{P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Sieviešu kora koncerts : [koncertafiša]. [Rīga, 1976.]}
²¹_{Petrovica, L. Dziesmotās revolūcijas eksports. Latvijas Jaunatne, Nr. 31 (1991. 12. aprīlis), 4. lpp.}
²²_{Sarma, S. Turpmāk – "Minjona". Padomju Students, Nr. 31 (1977, 28. aprīlis), 3. lpp.}
²³_{Vijas Klampes un Viestura Gaiļa valsts eksāmens-koncerts : [koncertafiša]. [Rīga, 1979].}