Jauktais koris "Juventus"

Jauktais koris "Juventus"

Guna Ulmane

Latvijas Universitātes koris "Juventus" 2013. gadā svin savu 93 gadu jubileju. To 1920. gadā dibināja diriģents Artūrs Bobkovics. Kora sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris", bet pastāvēšanas laikā tas vairākas reizes mainījis nosaukumu, līdz 1969. gadā kļūst par kori "Juventus". Šobrīd kora māksliniecisko vadību ir uzņēmies diriģents Mārcis Imants.

Kora pastāvēšanas laikā piedzīvoti gan smaga darba brīži, gan prieks par padarīto, nomainījušās daudzas koristu paaudzes, atstādamas aiz sevis brīnišķīgas tradīcijas. Koristi no sirds nododas dziedāšanai un arī atpūtai, organizējot dažādus interesantus pasākumus, piemēram, nometnes, kora kāzas, sporta dienu, karnevālu un citus, kā arī katru gadu rīkojot jauno koristu (kuriem nav jābūt Latvijas Universitātes studentiem) uzņemšanu ar īpašu ceremoniju. 


LU jauktā kora "Juventus" vēsture

Kori "Juventus" 1920. gadā ar nosaukumu "Latvijas Augstskolas studentu koris" dibināja diriģents Artūrs Bobkovics (1885–1959). Pirmā kora sanāksme notika 18. oktobra vakarā, un tajā piedalījās ap 90 studentu, kas sanāca kopā Rīgas 2. pilsētas vidusskolas telpās. Balss pārbaude neesot bijusi stingra, un no visa sajūsmināto studentu pulka noraidīta tikai viena studente. Apmēram mēnesi notika balss nostādīšanas un noturēšanas mēģinājumi, pēc kuriem sekoja jauna pārbaude, ko izturēja vien 40 dziedātāji. 1920. gada 24. novembrī Latvijas Augstskolas organizācijas padome apstiprināja pirmo un oficiālo jaunās mācību iestādes kori, kas tika nosaukts par "Latvijas Augstskolas studentu kori". Sākot ar pirmajiem koncertiem koris izpelnījās ievērību un tika ierindots starp labākajiem Rīgas koriem.⁴

Kopš 1920. gada koris vairākkārt ir mainījis nosaukumu. Tas ticis dibināts kā "Latvijas Augstskolas studentu koris", atklāts kā "Latvijas Augstskolas Akadēmiskais studentu koris", bet jau 1923. gadā, kad Latvijas Augstskolu pārsauc par Latvijas Universitāti, mainās arī kora nosaukums, un kopš decembra to sauc par Latvijas Universitātes kori.¹ 1940. gada vasarā pēc Latvijas okupācijas notiek pārmaiņas, kas skar arī Universitāti. Universitātē likvidē vairākas organizācijas, pārkārto studējošās jaunatnes mācību apstākļus, programmas.¹ Līdz ar to koris savas gaitas turpina kā Latvijas Valsts universitātes (LVU) koris. 1950. gada martā aulā koncertē LVU jauktais koris¹, bet 1960. gadā tas kļūst par LVU Tautas kori.¹ 1969. gada maijā Doma koncertzālē koris pirmo reizi uzstājas kā "Juventus".¹ Pēc gandrīz 50 aktīvas darbības gadiem koris ieguvis nosaukumu, ar kuru mēs to pazīstam vēl šodien.

Koris "Juventus" pilnā sparā darbojas vēl tagad; tam divas reizes nedēļā LU Lielajā Aulā notiek mēģinājumi, kuros piedalās apmēram 50 dziedātāju. Savā laikā "Juventus" bijis dalībnieku skaita ziņā kuplākais koris, kurā, arī mainoties paaudzēm, vienmēr tikušas cienītas gadu desmitiem senas tradīcijas. To var uzskatīt par vienu no kora ilgās pastāvēšanas stūrakmeņiem.³

Koncerti un nozīmīgākie sasniegumi

Savas pastāvēšanas laikā koris piedalījies neskaitāmos konkursos, uzstājies koncertos un ieguvis nozīmīgas balvas un, protams, piedalījies Dziesmu svētkos, arī XII Kanādas latviešu Dziesmusvētkos. "Juventus" koncertējis ne tikai Rīgā, Jelgavā, Cēsīs un citās Latvijas pilsētās, bet priecējis arī klausītājus visā pasaulē. Koris ar panākumiem uzstājies ASV, Ungārijā, Slovēnijā, Vācijā, Īrijā, Norvēģijā, Austrālijā un citās valstīs, iegūstot jaunus draugus un daudz pozitīvu emociju.

Universitātes kora pūrā tā vairāk nekā 90 darbības gadu laikā ir krietni vien pāri par 1000 visdažādāko koncertu un uzstāšanos. Koris ir bijis visu Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku (kopš 1920. g.) un arī visu studentu dziesmu svētku "Gaudeamus" dalībnieks.²

Kā nozīmīgākos jauktā kora "Juventus" sasniegumus var minēt: 

• 1. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos" 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā;
• 2. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos" 1965., 1980. un 1990. gadā;
• 3. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos" 1993. un 2003.gadā;
• Tautas koru skatē Ventspilī – 2. vieta 1967. gadā;
• Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus" – 1. vieta – 1983. un 1997. gadā, 2. vieta – 1979. gadā;
• Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā "Grand Prix" – 1992. gadā;
• Šjēnas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā "Grand Prix" – 1997. gadā;
• Lindenholchauzenas koru konkursā "Harmonie" Vācijā – 2. vieta un zelta diploms – 2005. gadā;
• E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā – 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās – 2007. gadā;
• IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani" Daugavpilī – 1. vieta jaukto koru kategorijā un "Grand Prix" – 2011. gadā;
• Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā – 1. vietu jaukto koru kategorijā – 2011. gadā;
• S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā – 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa "Grand Prix" (Grand Amber Prize) – 2011.gadā;
• Augstskolu koru konkursā "Juventus" – 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu – 2013.gadā.²
  

Skaņu ieraksti

Pirmais kora ieraksts tapis ap 1926. gadu, kad Prūsijas valsts bibliotēkas skaņu nodaļas direktora V. Dēgena vadībā fonētiskajam arhīvam "Stimme der Völker" fonogrāfā tika iedziedātas latviešu tautas dziesmas. Vēlāk, 1957. gadā, tika ieskaņota skaņuplate ar divām dziesmām, pēc tam sekoja arī citi atsevišķu dziesmu ieraksti skaņu platēs. 1993. gadā tika ierakstīta audiokasete "XXI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki" ar 13 dziesmām. Pirmais CD ieraksts tapis 1999. gadā, un tam dots nosaukums "Latvijas Universitātes jauktais koris Juventus". Pēc tam, 2005. gadā, tiek ierakstīts disks "Gaudeamus Igitur", kurā apkopotas studentu dziesmas. 2009. gadā tiek laisti klajā divi ieraksti – Rolfa Rudina "Rekviēms" un Šeina Vudborna "Rohau Mass", kuri ieskaņoti kopā ar LU pūtēju orķestri.¹

Kora personības

Kora "Juventus" pastāvēšana nav iedomājama bez tā dibinātāja Artūra Bobkovica (1885–1959). A. Bobkovics muzikālo izglītību sācis apgūt Rīgā, vēlāk studējis Vācijā. Viņš strādājis ar dažādiem koriem, līdz 35 gadu vecumā nodibina kori "Juventus". Tā gaitas sākas Rīgas 2. ģimnāzijā, kur A. Bobkovics strādājis par dziedāšanas skolotāju. Atlikušo mūža daļu, līdz aiziešanai pensijā, par spīti visām grūtībām, viņš ziedo savam lolojumam "Juventus".¹

Pēc A. Bobkovica aiziešanas pensijā 1950. gadā kora vadību pārņem LPSR Valsts operas un baleta teātra koncertmeistars Haralds Mednis (1906–2000). 1957. gadā H. Medni politisko uzskatu dēļ nomaina Daumants Gailis (1927–1991), kurš korī strādā jau kopš 1951. gada. Jaunais diriģents galu galā ziedo Valsts akadēmiskajam korim 18 gadus, sākdams kā koncertmeistars un beigdams kā mākslinieciskais vadītājs.¹ Drīz pēc J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas absolvēšanas 1967. gadā par kora "Juventus" diriģentu sāk strādāt Juris Kļaviņš (1944). Viņš bijis arī kora mākslinieciskais vadītājs no 1988. līdz pat 2009. gadam.¹ No 2009. līdz 2012. gadam kora mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Petrovskis,  kurš koristus iedvesmojis jauniem sasniegumiem.²

Šobrīd kora mākslinieciskais vadītājs ir Mārcis Imants (1986), kura talanta un mērķtiecīgā darba rezultāti nav palikuši nepamanīti konkursos, kuros gūti ievērojami panākumi.² Kora vokālā pedagoģe pašlaik ir Inese Romancāne (1975), savukārt diriģenta pienākumus veic Rūdolfs Krēsliņš (1991). Kopā ar koristiem kopš 1968. gada ir koncertmeistare Ilze Dzērve (1948) – viņa tolaik nomainīja Oļģertu Cintiņu, kurš bija koncertmeistars no 1960. gada.

Korī "Juventus" dažādos laikos darbojušies šādi diriģenti un kormeistari: Ausma Morica (1960–1976, 1978–1983), Oļģerts Cintiņš (1961–1965), Gunārs Jakobsons (1966–1967), Juris Kļaviņš (1968–1988, 2009–2010), Viesturs Gailis (1976–1978), Baiba Palkavniece (1983–1985), Aivars Gailis (1985–1988), Andris Gailis (1988–1992), Mārtiņš Klišāns (1988–1993), Armands Leja (1989–1993), Ivars Spriņģis (1993), Mārtiņš Mednis (1993–1998), Roberts Liepiņš (1994–1995), Aigars Āboliņš (1996–1997), Mareks Leitis (1997–1998), Eduards Fiskovičs (1998–2005), Juris Jēkabsons (1998–2010), Jānis Petrovskis (2005–2009), Mārcis Imants (kopš 2009. g.) un Jānis Almanis (2012).²

Korī  "Juventus" dziedājuši arī latviešu Dainu tēvs, folklorists un rakstnieks Krišjānis Barons, ministru prezidents Augusts Kirhenšteins, arī Latvijas Universitātes rektori Augusts Tentelis, Visvaris Millers un Juris Zaķis. Korists Indulis Krauze sistematizējis kora vēstures materiālus un kora 90 gadu jubilejai veltījis grāmatu ""Juventus" 90 gadi". LU Kultūras, Mākslas un Izglītības jaunrades biedrības "Juventus" direktore Edīte Simanoviča piedalījusies daudzu kora aktivitāšu organizēšanā un līdzdarbojusies daudzos kora pasākumos.²

Tradīcijas

Ievērojamajā pastāvēšanas laikā juventiņiem izveidojušās dažādas tradīcijas – piedalīšanās Aristoteļa svētkos, šašliku balle, jauno biedru uzņemšana, valdes vēlēšanas, Ziemassvētki, karnevāls, sporta diena, nometnes, kora kāzas un citi. Šīs tradīcijas ir neatņemama "Juventus" sastāvdaļa.

Jauno biedru uzņemšanu koris atzīst kā pašu svarīgāko, skaistāko un sirsnīgāko kora tradīciju. Noliktā datuma vakarā viss kolektīvs pulcējas Viesturdārzā, kur jaunie biedri pie Dziesmusvētku simtgadei veltītās Komponistu sienas notupstas uz kreisā ceļa, paceļ labo roku un pie kora karoga, kora mākslinieciskās vadības un kora biedru klātbūtnē, atkārto kora prezidenta lasīto "Juventus" jaunā biedra zvērestu, solot būt uzticīgi dziesmai, korim un Latvijas Universitātei. Pēc zvēresta nolasīšanas kopīgi tiek dziedāta "Gaismas pils".

Pasākuma otrā daļa norisinās kora "Juventus" mājās – Alma Mater. Vecajie jaunos biedrus LU Lielajā aulā sagaida ar dziesmu "Pūt, vējiņi". Pēc kora prezidenta vai diriģenta uzrunas sākas dzemdības. Katrs jaunais biedrs parakstās kora biedru albumā, saņem dāvanā kora nozīmīti un statūtus. Tad savu lolojumu nāk sveikt jaunie vecāki (biedri, kurus iepriekš par vecākiem lūdzis kļūt pats fuksis), apberot jauno biedru ar mīļiem vārdiem, vēlējumiem un dāvanām. Kad visi jaunie piedzimuši, pasākums noslēdzas ar studentu himnas "Gaudeamus" dziedāšanu.²

Dziedāšanu korī "Juventus" lieliski raksturo dziesma "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku:

Kas nezina, lai never muti vaļā,
Kas zina, lai tur muti labāk ciet,
Cik neizsakāmi priecīgs es būtu,
Ja varētu jums pateikt, kā man iet.

Es kādreiz korī dziedāju "Juventus",
Es biju ideālists jauns un bāls,
Es dziedot nopelnīju dažus centus,
Un tagad tas ir viss mans kapitāls.

Es tikai dziedāju un neko citu,
Es nemaz neskumstu, un kāpēc gan?
Es varbūt ieradīšos rīt no rīta,
Jūs visi esat parādnieki man.⁵

Lai arī koris "Juventus" ir viens no vecākajiem Latvijā, tajā dziedošie ir pierādījums mūžīgas jaunības eksistencei. Nekļūdījās "Juventus" dibinātāji, dodami korim nosaukumu, kas tulkojumā no latīņu vārda "juvenes" nozīmē "jauns".² Koris "Juventus" ir neatņemama Latvijas Universitātes sastāvdaļa; tas cauri laikiem spējis uzmundrināt un dot spēku klausītājiem, kā arī nesis Latvijas vārdu pasaulē. Mēs varam būt lepni par tradīcijām un sasniegumiem bagāto kori, kam novēlam pastāvēt ne tikai 100, bet 200 un vēl vairāk gadus.

Jauktā kora "Juventus" CV

1920
Dibina Latvijas Augstskolas studentu kori

1923
Kļūst par LU kori

1926
Pirmais ieraksts ar latviešu tautasdziesmām
Pirmā dalība VI latvju vispārējos Dziesmu svētkos

1941
Darbību pārtrauc hitleriskās Vācijas iebrukums

1956
Pirmā dalība I Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus" Tartu (Igaunija)

1960
Kļūst par LVU Tautas kori

1963
Tiek aizsākta kora tradīcija - Šašliku balle Siguldā

1967
2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī

1969
Pirmo reizi uzstājas ar nosaukumu "Juventus"

1992
Grand Prix Starptautiskajā jauniešu koru konkursā (Beļģija)

1996
Koncertturneja ASV

1997
Grand Prix Šjēnas starptautiskajā koru konkursā (Norvēģija)

1999
Dalība starptautiskajā kopkorī ar Džuzepes Verdi skaņdarbu "Rekviēms" (Spānija)

2004
Dalība XII Latviešu dziesmu svētkos Toronto (Kanāda)

2005
2. vieta un zelta diploms koru konkursā "Harmonie" Lindenholchauzenā (Vācija)

2006
Specbalva par mūsdienu komponista skaņdarba labāko izpildījumu koru konkursā Korkā (Īrija)

2007
4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijā Edvarda Grīga Starptautiskajā koru konkursā Bergenā (Norvēģija)

2008
Dalība 52. Austrālijas latviešu Kultūras dienās Sidnejā (Austrālija)

2010
Izdod nozīmīgu grāmatu par kora vēsturi – "Juventus 90 gadi"

2011
1. vieta jaukto koru kategorijā un Grand Prix IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani" Daugavpilī
1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas Starptautiskajā koru konkursā (Maķedonija)
2. vieta jaukto koru kategorijā un Grand Prix XVIII Stasis Šimkus Starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā (Lietuva)

2013
1. vieta un speciālbalva par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā "Juventus"

Mākslinieciskie vadītāji

1920–1950   
Artūrs Bobkovics

1950–1957   
Haralds Mednis

1957–1988   
Daumants Gailis

1988–2009   
Juris Kļaviņš

2009–2012   
Jānis Petrovskis

2012–pašlaik  
Mārcis Imants



Video: 
Uzstāšanās Orhidas koru festivālā (2011)




¹_{"Juventus" 90 gadi [vēstures materiālus savākuši un apkopojuši: Dainis Bērziņš un Indulis Krauze ; materiālus publicēšanai sakārtojis Indulis Krauze]. Rīga : Latvijas Universitāte : Mantojums, 2010. 240 lpp. : il., faks., portr.}
²_{Juventus : Universitātes jauktais koris [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.juventus.lv/}
³_{Koris Juventus uzņem jaunus dziedātājus [tiešsaiste]. Diena (diena.lv). Pieejams: http://www.diena.lv/kd/muzika/koris-juventus-uznem-jaunus-dziedatajus-13965009}
⁴_{Stikāne, Vija.  Latvijas Universitātes koris un LU Muzikālais direktors Artūrs Bobkovics. No: Universitātes Avīze. (1999, aprīlis), 8. lpp.} 
⁵_{Es kādreiz dziedāju korī "Juventus" [tiešsaiste]. Dziesmas.lv (dziesmas.lv). 
Pieejams: http://www.dziesmas.lv/d/Es_kadreiz_dziedaju_kori_Juventus_-_Koris_Juventus_-_Juris_Klavins_-_Imants_Ziedonis/11362}