Jauktais koris "Dziesmuvara"

Jauktais koris "Dziesmuvara"

Daiga Šļahota

"Dziesmuvara" dibināta 1925. gada 9. aprīlī kā Latvijas Universitātes (LU) jauktais koris un studentu biedrība. "Dziesmuvaras" mērķis noteikts tās statūtos (1939. g.): "Apvienot Latvijas Universitātes studentus/-tes, izkopt studentos/-tēs skaņu mākslas mīlestību un izpratni, sniegt dziesmu atskaņojumus, veicināt sabiedrībā apvienoto studentu sabiedrisko un kulturālo attīstību un savstarpēju draudzību; ar savu garu, ar savu paraugu un darbu veicināt latviešu tautas garīgo un fizisko atdzimšanu, augšanu un spēka briedumu; sekmēt nacionālās Latvijas un latviskās kultūras tapšanu."¹ Koris pastāvējis no 1925. līdz 1944. gadam, tas savu darbību kopš 2000. gada ir atjaunojis un turpina darboties. Tajā piedalās LU studenti no dažādām fakultātēm, kā arī citu augstskolu studenti un absolventi.


Jauktais koris un biedrība "Dziesmuvara" tā izveides sākumā

Kopš dibināšanas līdz 1944. gadam "Dziesmuvara" bija populāra studentu vidū un katru gadu savā pulkā uzņēma aptuveni 30 jaunus dalībniekus. 1925. gadā kori veidojuši apmēram 100 dalībnieki, 1943. gada rudenī – jau  428. Lai jaunuzņemtos sagatavotu kora repertuāra apgūšanai, liela uzmanība tika veltīta jauno dziedātāju apmācībai.  Kā pedagogi darbojušies tajā laikā pazīstami dziedātāji: H. Ozolītis, E. Puknas-Traviņa un H. Cinka-Berzinska. Pateicoties kora izcilo diriģentu Alfrēda Kalniņa (1879.–1951. g.), kurš vadījis kori laikā no 1925. līdz 1927. gadam, un vēlāk Ādolfa Ābeles (1889.–1967. g.) vadībai, "Dziesmuvara" izvirzījusies par vienu no spožākajiem jauniešu koriem Latvijā. Kora "Dziesmuvara" un komponista Ādolfa Ābeles tikšanās bijusi liktenīga: "Ā. Ābele un "Dziesmuvara" kļuva nešķirams jēdziens,"² "Dziesmu vara bija pats Ābele, viņa Dziesmuvara."³ Koris guvis panākumus, koncertējot ne tikai savā zemē, bet arī arī ārpus Latvijas:  Ādolfs Ābele "kaldinājis pasaules atzinību latvju kora dziesmai un mūsu kora kultūrai, it īpaši 1927.–1944. gada laikposmā, kad pašaizliedzīgi devis vienreizēji spilgtu ieguldījumu Latvijas Universitātes studentu biedrības "Dziesmuvara" jauktā kora darbībā Latvijā un spožajās ārzemju koncertturnejās."⁴ Koris koncertējis Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Igaunijā u.c. valstīs. Izcilas atsauksmes "Dziesmuvara" saņēma par saviem koncertiem Skandināvijā 1934. gada koncertbraucienā Oslo un Stokholmā. "Dziesmuvaras" koncertus noklausījušies pat abu šo valstu karaļi. Par "Dziesmuvaras" muzikālo un tehnisko līmeni liecina kora  repertuārs, ko veido kora mūzikas šedevri. Komponisti "Dziesmuvarai" labprāt uzticējuši savu dziesmu pirmatskaņojumus. Nepilnu 20 gadu pastāvēšanas laikā (1925.–1944. g.) koris iestudējis 223 skaņdarbus. Katrā gadskārtējā koncertā bijuši apmēram 10 jauniestudējumi; 47 no dziesmām "Dziesmuvaras" izpildījumā skanējušas pirmo reizi. No šiem 47 pirmatskaņojumiem 41 bija veltījums "Dziesmuvarai" vai Ādolfam Ābelei. Kora 10 gadu jubilejas koncerta programmā (1935. g.) no 18 dziesmām desmit bijušas pirmatskaņojumi un desmit – veltījumi "Dziesmuvarai". Koris lielu uzmanību veltījis gan kora jaunajām dziesmām, gan dziesmu zelta fondam. Atskaņojot dziesmas, Ā. Ābele arvien meklēja jaunas nianses, lai izvairītos no tradicionalitātes. Pamatā "Dziesmuvarā" bijusi a capella* dziedāšana. Iestudētas un atskaņotas Jāzepa Vītola kantātes "Dziesma", "Ziemeļblāzma" un Alfrēda Kalniņa "Pastardiena". 1929. gadā "Dziesmuvara" piedalījusies Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumā Nacionālajā operā. "Dziesmuvarai" bija izveidojušās draudzīgas attiecības ar daudziem Latvijas un ārvalstu koriem. Igaunijas jauktā kora "EMO" (Estonia Muusika Osakond) diriģents Juhans Āviks bija "Dziesmuvaras" goda biedrs. Ciešas attiecības bija ar igauņu studentu koriem "Tartu Uliopilassegakcor" un "Akadeemiline Meeskoor". Somijā bija izveidojusies draudzība ar jaukto kori "EOL"  (Etelaskomalaisen Osakuņnan Laulajat) un vīru koriem "Yliopilaskunnan Laulajat" un "Viipurin Lauluveikot". 1934. gadā "Dziesmuvara" veikusi sekmīgu koncertceļojumu pa Skandināviju, kas notika pateicoties draudzībai ar Dānijas vīru kori "Studenter Sangvorening", Oslo sieviešu kori "Kvindelige Studenter Sangforening", Stokholmas vīru kori "Orfei Dranger", jaukto kori "De Svensk". Gandrīz visus minētos korus "Dziesmuvara" uzņēmusi arī Rīgā.


Jauktais koris un biedrība "Dziesmuvara" trimdā

Līdz ar padomju otrās okupācijas sākumu 1944. gadā kora "Dziesmuvara" un studentu organizācijas darbība tika pārtraukta. Latvijā padomju okupācijas gados "Dziesmuvara" bija aizliegta kā nacionāla organizācija. Kora dalībnieki, kuru skaits tai laikā bijis ap 340, izklīduši pa visu pasauli. Latvijā palikušajiem dziesmuvariešiem nav bijis iespējams pēc kara atjaunot kora darbību: "Kora senieši, kas palika Padomju Latvijā, pieredzēja gan nepelnītu vajāšanu, gan slavenās "Dziesmuvaras" vēstures pilnīgu noklusēšanu un biedrības oficiālu aizliegšanu."⁵  Daži dziedātāji "Dziesmuvarā" bijuši ar izcilām balsīm. Starp viņiem bija Artūrs Vanags, kurš vēlāk kļuva par vienu no vadošajiem tenoriem Latvijas Nacionālajā Operā.  Jāmin arī emigrācijā dzīvojošais ārsts un dziedātājs profesors Jānis Kļaviņš. Daži bijušie kora dalībnieki pievienojušies profesionālajiem koriem, daudzi sākuši darboties pašdarbības kolektīvos, tomēr lielākā daļa dziedāšanu pārtraukuši. Daudzi kora dalībnieki līdz ar tā vadītāju Ādolfu Ābeli emigrēja uz Vāciju un vēlāk – 1950. gadā – uz ASV. Ņujorkā dzīvojošie dziesmuvarieši noorganizēja kori, bet tas pastāvēja tikai tik ilgi, kamēr bija dzīvs Ādolfs Ābele (1950.–1967. g.). Arī Austrālijā kādu laiku pastāvēja koris ar "Dziesmuvaras" vārdu. "Dziesmuvara" kā sabiedriska organizācija turpināja savu darbību Amerikā un uzturēja kontaktus ar visiem tur dzīvojošiem bijušajiem kora dalībniekiem. Pateicoties Arvīda Līdača aktivitātēm, līdz pat 2002. gadam ASV iznāca "Dziesmuvaras" valdes izdevums "Dziesmuvaras Ziņas". Bija izveidojušās  "Dziesmuvaras" sekcijas arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Anglijā, Vācijā, Kanādā un citās valstīs. Tās pastāvēja līdz pat 2000. gadam, kad notika "Dziesmuvaras" atjaunošana Latvijā. Jau 1967. gadā bijušie kora dalībnieki, mūziķi un Ā. Ābeles draugi sākuši domāt par Ā. Ābeles piemiņas fonda dibināšanu, un 1988. gadā ASV tika izveidots "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fonds: "Fonda uzdevums ir skubināt un atbalstīt latviešu komponistus, lai arī latviešu mūzika un dziesma turpinātu augt ar jaunām skaņām."⁶ Fondu aizsākusi Irēne Baumane. Turpmākos gados fonda aicinājumam ziedot bijusi liela atsaucība, un līdz 2000. gadam, kamēr tas pastāvēja, tika veikts liels darbs latviešu mūzikas veicināšanā. "Dziesmuvara" kā biedrība ārzemēs ir izdevusi vairākus nošu krājumus, "Dziesmuvaras" 50 gadu grāmatu (1982. g.), savam slavenajam diriģentam veltītu grāmatu "Ādolfs Ābele un Dziesmuvara"  (2009. g.),  rīkojusi kordziesmu jaunrades konkursus un piešķīrusi balvas. Pateicoties "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fondam, Ā. Ābeles apbedīšanas vietā 1970. gadā tika uzstādīts piemineklis.


Jauktais koris un biedrība "Dziesmuvara" pēc Latvijas neatkarības atgūšanas

Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas XX gadsimta deviņdesmito gadu sākumā "Dziesmuvaras" bijušie kora dalībnieki Latvijā ar trimdas dziesmuvariešu atbalstu varēja aktivizēt darbību kora un biedrības atjaunošanai Latvijā. 1996. gadā, atzīmējot kora 70 jubileju, Latvijas Mūzikas akadēmijā (LMA) notika kora veterānu tikšanās. LMA noticis "Dziesmuvaras" pirmais koncerts, kura laikā ASV "Dziesmuvaras" valdes loceklis Arvīds Līdacis kā dāvanu akadēmijai pasniedzis atjaunoto kora karogu:  "Tas plīvojis desmit dziesmu svētkos ASV un Kanādā."⁷ Jau Vācijā bēgļu nometņu laikā bijušais kora dalībnieks Arvīds Līdacis bija sācis un visu laiku turpinājis apzināt un apvienot pa visiem kontinentiem izkliedētos koristus. Uz Latviju  pārvestais "Dziesmuvaras" karogs bija kā aicinājums atdzīvināt  "kora dibinātāju māksliniecisko ideālu – latvisko Dailes, Draudzības un Darba tikumu."⁸ Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados iznāca kora dalībnieces Melānijas Vanagas mūža darbs – romānu cikls "Dvēseļu pulcēšana" (1993.–1999. g.), kurā pirmo reizi aprakstīta "Dziesmuvaras" vēsture – romānu cikla 4. grāmatā "Dziesmuvara" (Rīga, 1996. g.), 5. grāmatā "Iedzīvoju pasakā" (Rīga, 1997. g.), kā arī visa monumentālā atmiņu krājuma nobeigumā – 6. grāmatā "Saules gadi un dzisums" (Rīga, 1998. g.). Tikai kora dalībnieku entuziasms ir uzturējis ideju par kora atdzimšanu atjaunotā veidā. Tā īstenojās kora 75 gadu jubilejas gadā: "ASV dzīvojošo dziesmuvarieti no 1942. gada, ievērojamo medicīnas profesoru un izcilo solistu Jāni Kļaviņu 2005. gada 6. septembrī pieņēma Latvijas Universitātes rektors profesors Ivars Lācis un atbalstīja viņa un Latvijas dziesmuvariešu ierosinājumu atjaunot "Dziesmuvaru" Latvijas Universitātē."⁹ 2000. gada rudenī "Dziesmuvara" ir atjaunota kā koris un biedrība. Starp aktīvākajiem kora atjaunošanas entuziastiem bija diriģents Bruno Skulte, Arvīds Līdacis, medicīnas profesors un kamerdziedātājs Jānis Kļaviņš, Atis Homka (Vācijā), Jūlija Irēna Baumane, Alberts Leinasars (Kanādā) u.c. Lai "Dziesmuvara" atdzimtu, Rīgā lielu ieguldījumu devuši bijušie koristi Gustavs Bērziņš, Milda Grīnfelde, Lizeta Stankovica, Melānija Vanaga un citi. Jāatzīmē arī kora "Tēvzeme" dziedātāja,  ķirurga, docenta Ojāra Ulda Alekša un viņa dzīvesbiedres farmācijas maģistres Ilzes Alekses devums. 2001. gadā biedrība "Dziesmuvara" saņēma Tieslietu ministrijas apstiprinātus atjaunošanas dokumentus.      Pēc atjaunošanas kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Ainārs Rubiķis. Kora mēģinājumi notika LU Fizikas un matemātikas fakultātes telpās, tad LU Zinātnes un tehnikas vēstures muzejā, vēlāk LU Teoloģijas fakultātē, un no 2008. gada  – LU Medicīnas fakultātē. Pirmajā atjaunošanas gadā koris diriģenta Aināra Rubiķa vadībā sagatavojis un LU Lielajā aulā nodziedājis savu pirmo koncertu, kā arī piedalījies dziesmu svētkos "Rīgai–800". Korī šai laikā bijuši jau ap 60 dziedātāju. Reizē ar kori atjaunojusies arī "Dziesmuvaras" kā biedrības darbība. Tika uzņemti jauni godabiedri: "Par godabiedriem esam uzņēmuši profesorus Olģertu Grāvīti, Imantu Kokaru, Visvaldi Klīvi, Jāni Kļaviņu (ASV), advokātu Filipu Kļaviņu, diriģentu Māri Sirmo un "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fonda kasieri Arvīdu Līdaci (ASV)."¹⁰ 2002. gadā "Dziesmuvarai" turpmākai kora attīstībai "no komponista Aleksandra Okolo-Kulaka piemiņas fonda piešķirti 2000 USD."¹¹


Jauktais koris un biedrība "Dziesmuvara" mūsdienās

2006. gadā Latvijas Republikas Finanšu ministrija piešķir LU studentu biedrībai "Dziesmuvara" "sabiedriskā labuma organizācijas statusu."¹² Savukārt jau nākamajā gadā koris piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Tas, ka kora diriģents Ainārs Rubiķis bija laikmetīgās, modernās vokālās mūzikas piekritējs, bija pretrunā ar "Dziesmuvaras" sākotnējām latviešu klasiskās kora mākslas tradīcijām, tāpēc 2007. gadā viņš ar vairākiem saviem piekritējiem atdalījās no "Dziesmuvaras" un nodibināja jaunu kori "DeCoro". Saistībā ar šīm izmaiņām Rīgas Domes Kultūras departaments pārtrauca algot "Dziesmuvaras" diriģentu un kormeistari, un  "Dziesmuvara" nepieciešamos naudas līdzekļus savai darbībai guva no biedru naudām un kora atbalstītājiem – Amerikas Latviešu apvienības (ALA) u.c. ziedotājiem. Nozīmīgu pagriezienu "Dziesmuvaras" latvisko tradīciju atdzimšanā iezīmējis 2007. gada rudens, kad kora vadību pārņēma jaunais kora diriģents – komponists un profesors Edgars Račevskis. "Kora jauniešiem – nu jau vairāk nekā 60 entuziastiem – bezmaksas mēģinājumu telpas kādā auditorijā ar profesora Jāņa Kļaviņa dāvinātām klavierēm laipni sagādājusi LU Medicīnas fakultāte un tās dekāns – kordziedāšanas veterāns profesors Uldis Vikmanis."¹³ Lai gan, atbilstoši tradīcijām, kora dalībnieki ir dažādu LU fakultāšu un vairāku citu Latvijas augstskolu studenti un absolventi, tā sastāvā arvien ir bijuši mediķi – Skaidrīte Aivare-Freimane, Maiga Bormane, Jānis Ciemiņš, Mirdza Kleinhofa, Zelma Lapaine u.c. gan Latvijā, gan ārzemēs pazīstami ārsti. 2008. gadā Latvijas "Dziesmuvara" kora pilnsapulcē nostiprina biedrības organizatorisko pamatni, ievēlot valdi un apstiprinot darba plānu. Tiek ievēlēti arī godabiedri – bijusī kora dalībniece Vija Ilze Klīve, Atis Homka, profesors Uldis Vikmanis, Ādolfa Ābeles trimdas gadu līdzgaitnieks, diriģents Roberts Zuika. 2008. gadā "Dziesmuvara" piedalās XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV  Deju svētku koncertos un  Jāzepa Vītola Mūzikas dienās Gaujienā.¹⁴ Kopš 2009. gada kori diriģē Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Krista Audere. Viņas vadībā "Dziesmuvara" regulāri  koncertē Latvijas Universitātes Lielajā Aulā un piedalās nozīmīgos Latvijas kultūras dzīves pasākumos. 2009. gada rudenī koris uzstājies Turlavas pagasta Klosteres baznīcas 100. jubilejas svinībās ar  E. Račevska "Mesas" atskaņojumu.  2009. gada novembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcas dievkalpojuma ietvaros tiek veltīts koncerts valsts svētku ieskaņai "Dziesmuvaras" diriģentu Kristas Auderes un Edgara Račevska, kā arī Jāņa baznīcas draudzes kora diriģentes un ērģelnieces Ilzes Reines vadībā.¹⁵ 2009. gadā LU Lielajā aulā "Dziesmuvara" sniedz koncertu, kas veltīts A. Kalniņa un Ā. Ābeles jubilejai.¹⁶ 2010. gadā kormeistara amatā korim pievienojies Aivis Greters. Šajā gadā koris ar skaistu jubilejas koncertu LU Lielajā Aulā nosvin savu 85. gadu jubileju. Notiek arī koncerts Cēsu sanatorijas meža skolā.¹⁷   2011. gadā Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē koris sniedza E. Račevska autorkoncertu¹⁸, kas vienlaikus bija gan dāvana maestro 75 gadu jubilejā, gan arī pateicība par nenovērtējamo darbu kora attīstībā. 2012. gadā LU Lielajā aulā notiek "Dziesmuvaras" koncerts "Sadziedam, sasadancojam!", kurā tas uzstājas kopā ar  jauniešu deju kolektīvu "Latve". ¹⁹ Šajā pašā gadā koris iegūst 2. vietu Viļņā notiekošajā 3. Starptautiskajā garīgās mūzikas koru festivālā "Laudate Dominum", savukārt 2013. gadā Daugavpilī saņemts diploms par 2. pakāpi X Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba Zvani". 2013. gada 2. aprīlī par "Dziesmuvaras" goda biedru ievēlēts dr. med. Ojārs Uldis Aleksis, un 7. aprīlī, par godu "Dziesmuvaras" 88. dzimšanas dienai, LU Lielajā aulā notiek Ojāra Ulda Alekša 90 gadu jubilejas svinību koncerts "Sapņu zeme". "Dziesmuvara" joprojām turpina radoši strādāt un ar savu sniegumu iepriecināt klausītājus.²⁰

Jauktā kora "Dziesmuvara" CV

1925
Dibina LU jaukto kori un studentu biedrību "Dziesmuvara"

1929
Dalība Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumā Latvijas Nacionālajā operā

1934
Koncertturneja Skandināvijā

1944
Darbība Latvijā tiek pārtraukta

1967
ASV darbojas Latviešu mūzikas fonds "Dziesmuvara", tiek atbalstīti latviešu komponisti un latviešu mūzika

1996
70 gadu dibināšanas atceres koncerts Latvijas Mūzikas akadēmijā

2000
Atjauno kora un biedrības darbību

2001
Biedrība saņem LR Tieslietu ministrijas apstiprinātus atjaunošanas dokumentus

2008
Dalība XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos

2009
Izdod nozīmīgu grāmatu par diriģentu un kora vēsturi "Ādolfs Ābele un Dziesmuvara"

2011
Dāvana Edgaram Račevskim 75 gadu jubilejā – autorkoncerts Rīgas Latviešu biedrības namā

2012
Koncerts "Sadziedam, sasadancojam!" ar jauniešu deju kolektīvu Latve LU aulā

2013
88 gadu jubilejas koncerts "Sapņu zeme" LU aulā

Mākslinieciskie vadītāji

1925–1927
Alfrēds Kalniņš

1927–1944
Ādolfs Ābele

2000–2007  
Ainārs Rubiķis

2007–2009 
Edgars Račevskis

2009–pašlaik
Krista Audere



IERAKSTI: Dziesmuvara – Gloria (A. Greters)
Dziesmuvara – When David Heard (T. Tomkins)
Dziesmuvara – Bogoroditse Devo (A. Pērts)
Koru "Dziesmuvara" un "Norise" koncerts "Pats laimīgs, ka atnāci" Ģertrūdes ielas teātrī 




_{* a capella – dziedāšana bez instrumentālā pavadījuma (skaidrojums no Akadēmiskās terminu datubāze AkadTerm)}
¹_{"Dziesmuvara". Latvijas Universitates studentu biedrības “Dziesmuvaras” statūti. Rīga : [Dziesmuvara], 1939}
²_{Vītiņš, Heinrihs.  Vienoti dziesmā. Literatūra un Māksla. 1990, 19.  maijs, 16.  lpp.}
³_{Vanaga, Melānija. Dvēseļu pulcēšana.  Rīga : Karogs, 1996.  4  sēj., 374.  lpp.}
⁴_{Grāvītis, Oļģerts. Ādolfs Ābele un "Dziesmuvara".  Rīga : Dziesmuvaras  Latviešu mūzikas fonds : Ulma, 2009,  4. lpp.}
⁵_{Grāvītis, Oļģerts.  Kora "Dziesmuvara"  pārvērtības. Laiks. Nr. 12 (2008, 22./28.  marts), 12. lpp.}
⁶_{Vītiņš, Heinrihs.  Vienoti dziesmā. Literatūra un Māksla. 1990, 19.  maijs, 16. lpp.}
⁷_{Pētersone, Olga.  Dārga dāvana. Rīgas Balss. 1996,  23.  maijs, 3. lpp.}
⁸_{"Dziesmuvara", Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte : 1998–2008.  Rīga : LU Akadēmiskais apgāds,  2008. 130. lpp.}
⁹_{Aleksis, Ojārs Uldis.  "Dziesmuvara" atgriežas Latvijā. Universitātes Avīze. 2000,  31. okt., 2. lpp.}
¹⁰_{Aleksis, Ojārs Uldis.  Dziesmuvara dzīvo, aug, zied. Universitātes Avīze. 2001, 6.  nov. , 7. lpp.}
¹¹_{Zuntaka-Bērziņa, Vija.  Komponista Aleksandra Okolo-Kulaka piemiņas fonda apbalvojums. Brīvā Latvija.  Nr. 13 (2002, 30. marts / 5. apr.),  9. lpp.}
¹²_{Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai  "Latvijas Universitātes studentu biedrība  "Dziesmuvara"" : LR Finanšu min. lēmums Nr. 157. Latvijas Vēstnesis. Nr. 133 (2006, 22. aug.), 29. lpp.}
¹³_{"Dziesmuvara", Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte : 1998–2008.  Rīga : LU Akadēmiskais apgāds,  2008. 129. lpp.}
¹⁴_{Jauktais koris "Dziesmuvara"  [tiešsaiste].  Latvijas Universitāte. Kultūra (kultura.lu.lv ).Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/kori/dziesmuvara/}
¹⁵_{Bondarenko, Diāna.  Atskats uz LU jauktā kora "Dziesmuvara" un Rīgas Sv. Jāņa draudzes kora koncertu Sv. Jāņa baznīcā. [tiešsaiste]. Latvijas Universitāte (lu.lv). Pieejams:  http://www.lu.lv/zinas/t/33419/}
¹⁶_{LU kora "Dziesmuvara" koncerts [tiešsaiste].  Latvijas Universitāte (lu.lv). Pieejams:  http://www.lu.lv/zinas/t/3119/}
¹⁷_{LU jauktā kora  "Dziesmuvara"  koncerts  [tiešsaiste]. Latvijas Universitāte (lu.lv). Pieejams: http://www.lu.lv/zinas/t/18252/}
¹⁸_{Audere, Krista. LU koris "Dziesmuvara" aicina uz Edgara Račevska autorkoncertu [tiešsaiste]. Latvijas Universitāte. Kultūra (kultura.lu.lv). Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/7683/}
¹⁹_{Koris "Dziesmuvara"  un deju  kolektīvs  "Latve"  aicina uz koncertu  [tiešsaiste]. Latvijas Universitāte. Kultūra (kultura.lu.lv). Pieejams:  http://www.kultura.lu.lv/zinas/t/7355/}
²⁰_{"Dziesmuvara"  :  Latvijas Universitātes jauktais koris [tiešsaiste]. Dziesmuvara (dziesmuvara.lv). Pieejams:  http://www.dziesmuvara.lv/intro/index.html}